Rekuperācija
Kas ir rekuperācija?
Rekuperators ir iekārta, kuras galvenā funkcija ir nodrošināt gaisa apmaiņu telpās ar siltuma atguves metodi.
Ventilācija ar rekuperāciju tiek saukta arī par ventilāciju ar siltuma atgūšanu atkārtotai tās izmantošanai, līdz ar to ļaujot reģenerēt līdz pat 90% aizplūstošās siltumenerģijas.
Gaisa rekuperācijas mehānisms no telpas izplūstošā gaisa siltumenerģiju izmanto, lai sasildītu telpā ienākošo svaigo gaisu no ārpuses vai otrādi – atdzesē ieplūstošo gaisu izmantojot izplūstošo gaisu. Rekuperators nodrošina vienmērīgu gaisa apmaiņu telpās, nezaudējot
esošo siltuma enerģiju.
Ventilācija ar siltuma atgūšanu veselīgam mikroklimatam un mazākiem rēķiniem.
Ēku ventilācija ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem labvēlīgam mikroklimatam iekštelpās. Ventilācijas galvenais uzdevums ir piegādāt tīru, svaigu gaisu, izvadīt lieko mitrumu un piesārņoto iekštelpu gaisu, ko rada cilvēki, dzīvnieki, izgarojumi no dažādiem materiāliem un darbošanās iekštelpās.
Laba ventilācija nodrošina, ka ēkā neveidojas mitruma radīti bojājumi pelējuma un sēnīšu veidā vai citi nelabvēlīgi apstākļi, piemēram, kondensāts uz logiem. Svaigs gaiss no ārpuses gandrīz vienmēr ir tīrāks nekā gaiss iekšpusē. Izmantojot mehānisku ventilācijas sistēmu, mikroskopiskās putekļu daļiņas un citi piesārņotāji tiek filtrēti, tādējādi samazinot iespējamo alerģiju risku.
Sliktas ventilācijas pazīmes:
- Kondensāts loga iekšpusē
- Nogurums un nepilnvērtīgs miegs
- Smacīga gaisa sajūta ienākot telpās
- Caurvēja sajūta un enerģijas zudumi
Ko nozīmē svaigs gaiss
Viens cilvēks stundas laikā izdala 20 – 50 litrus ogļskābās gāzes jeb CO2. Šis ir gaisa kvalitātes rādītājs, ko izmērīt ir visvienkāršāk. Ārtelpās CO2 daudzums ir aptuveni 350 ppm (parts per million). Iekštelpās tas nedrīkstētu pārsniegt 1000 ppm, ja tas tiek pārsniegts, samazinās darba spējas, izjūtams vispārējs nogurums, nekvalitatīvs miegs, paaugstinās infekciju slimību risks un rodas citas problēmas.
CO2 piesārņojuma līmeņa uzrādīšanai pieejami arī Latvijā ražoti mērītāji, piemēram, Aranet4, Maple CO2. Lai iegūtu precīzus mērījumus, būtiski izvēlēties CO2 mērītāju ar NDIR sensoru.
Cilvēka ķermenis spēj pielāgoties apkārtējiem apstākļiem, un visbiežāk cilvēki pat nenojauš, cik slikts gaiss ir neventilētās telpās. To var saprast tikai pēc mērījumu veikšanas. Nereti tad arī nāk apjausma, kāpēc bērni nespēj koncentrēties mācībām vai naktīs nevar pietiekami izgulēties.
Ko nozīmē svaigs gaiss
Viens cilvēks stundas laikā izdala 20 – 50 litrus ogļskābās gāzes jeb CO2. Šis ir gaisa kvalitātes rādītājs, ko izmērīt ir visvienkāršāk. Ārtelpās CO2 daudzums ir aptuveni 350 ppm (parts per million). Iekštelpās tas nedrīkstētu pārsniegt 1000 ppm, ja tas tiek pārsniegts, samazinās darba spējas, izjūtams vispārējs nogurums, nekvalitatīvs miegs, paaugstinās infekciju slimību risks un rodas citas problēmas.
CO2 piesārņojuma līmeņa uzrādīšanai pieejami arī Latvijā ražoti mērītāji, piemēram, Aranet4, Maple CO2. Lai iegūtu precīzus mērījumus, būtiski izvēlēties CO2 mērītāju ar NDIR sensoru.
Cilvēka ķermenis spēj pielāgoties apkārtējiem apstākļiem, un visbiežāk cilvēki pat nenojauš, cik slikts gaiss ir neventilētās telpās. To var saprast tikai pēc mērījumu veikšanas. Nereti tad arī nāk apjausma, kāpēc bērni nespēj koncentrēties mācībām vai naktīs nevar pietiekami izgulēties.
Cik daudz gaisa nepieciešams
Iepazīstoties ar Latvijas būvnormatīviem, var rasties iespaids, ka nepieciešamais gaisa daudzums ir visnotaļ dažāds. Piemēram, LBN 231-15 “Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija” norādīts, ka minimālais gaisa daudzums ir 15 m3/h uz cilvēku, ja telpas vienīgais piesārņojuma avots ir cilvēki. Netiek ņemti vērā kaitīgie izgarojumi no mēbelēm, krāsām, iepakojumiem, kas sevišķi būtiski jaunceltnēm.
Būvnormatīvs LBN 211-15 “Dzīvojamās ēkas” nosaka iekšējās gaisa temperatūras un nepieciešamo ventilācijas gaisa apmaiņas daudzumu dažādās telpās, kā dzīvojamās, guļamistabas, vannas istabas. Normatīvs neņem vērā cilvēku skaitu, kas atradīsies telpās. Līdz ar to rodas dīvaini aprēķini, kuru rezultātā, piemēram, 50 m2 dzīvoklī ar 4 iemītniekiem tiek uzstādīta nepietiekamas jaudas iekārta. Savukārt 250 m2 mājā ar tiem pašiem 4 iemītniekiem atbilstoši normatīviem ir jāuzstāda lielas jaudas iekārta, kas ir dārgi un ekspluatācijā neekonomiski.
Latvijas valsts standartā EN 16798-1:2019 “Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija” aprakstītas vairākas metodes ventilācijas gaisa apmaiņas aprēķinam. Viena no tām ir ņemt vērā pieļaujamo CO2 PPM līmeni, ko panāk piemērojot gaisa kvalitātes kategorijai atbilstošu svaigā gaisa pieplūdi un piesārņotā gaisa nosūci.
Privātmāju, dzīvokļu gadījumā varam pieņemt, ka vienam cilvēkam nepieciešamais svaiga gaisa daudzums ir 30 – 50 m3/stundā.
Centralizētā ventilācija ar rekuperatoru
Pieplūdes/nosūces ventilācija ar gaisa vadiem ir visizplatītākais ventilācijas veids visās jaunajās un renovējamās mājās. Tā nodrošina labu iekštelpu klimatu visās telpās, visos gadalaikos un ir energoefektīva.
Lai ventilācija darbotos, gaisam jāspēj cirkulēt pat tad, kad durvis ir aizvērtas vai arī telpā ir gan svaiga gaisa pieplūdes, gan nosūces difuzori. Gaisa plūsmu starp visām telpām mājās var nodrošināt, piemēram, ar spraugu durvju apakšā.
Līdzsvarotai ventilācijai ir divas galvenās funkcijas – tā izvada piesārņoto gaisu no ēkas un vienlaikus pievada tīru, filtrētu gaisu nepieciešamajā temperatūrā. Tas notiek izmantojot divas atsevišķas gaisa vadu sistēmas: vienu gaisa izvadīšanai un otru gaisa pievadīšanai.
Izplūdes cauruļvadi izvada piesārņoto gaisu no vannas istabas, virtuves, tualetes, veļas mazgātavas un citām mitrām telpām. Pieplūdes gaisa vadi piegādā tīru un svaigu gaisu dzīvojamām telpām, guļamistabām, viesistabām.
Centralizētā ventilācija ar rekuperatoru
Pieplūdes/nosūces ventilācija ar gaisa vadiem ir visizplatītākais ventilācijas veids visās jaunajās un renovējamās mājās. Tā nodrošina labu iekštelpu klimatu visās telpās, visos gadalaikos un ir energoefektīva.
Lai ventilācija darbotos, gaisam jāspēj cirkulēt pat tad, kad durvis ir aizvērtas vai arī telpā ir gan svaiga gaisa pieplūdes, gan nosūces difuzori. Gaisa plūsmu starp visām telpām mājās var nodrošināt, piemēram, ar spraugu durvju apakšā.
Līdzsvarotai ventilācijai ir divas galvenās funkcijas – tā izvada piesārņoto gaisu no ēkas un vienlaikus pievada tīru, filtrētu gaisu nepieciešamajā temperatūrā. Tas notiek izmantojot divas atsevišķas gaisa vadu sistēmas: vienu gaisa izvadīšanai un otru gaisa pievadīšanai.
Izplūdes cauruļvadi izvada piesārņoto gaisu no vannas istabas, virtuves, tualetes, veļas mazgātavas un citām mitrām telpām. Pieplūdes gaisa vadi piegādā tīru un svaigu gaisu dzīvojamām telpām, guļamistabām, viesistabām.
Mūsdienās tiek izmantoti dažāda veida rekuperatori
Rekuperācijas nodrošināšanai tiek izmantotas dažādas iekārtas, kas atšķiras gan pēc jaudas, gan uzbūves, gan papildaprīkojuma. Ņemot vērā mūsu klimatiskos apstākļus, Latvijā būtu lietderīgi izvēlēties rekuperatoru ar iebūvētu nelielu elektrisko sildītāju, kas nodrošinātu pietiekami augstu ieplūstošā gaisa temperatūru arī pašās aukstākajās ziemas dienās. Tādēļ ir jāpārliecinās, ka iekārta ir paredzēta darbam
arī lielā salā.
Rekuperatoros var būt iebūvēti dažāda tipa siltummaiņi, kas atšķiras pēc to uzbūves un efektivitātes. Visaugstākā efektivitāte (pie optimāliem apstākļiem) ir pretplūsmas plākšņu tipa siltummaiņiem. Tie tiek uzstādīti gan sadzīves, gan komerciālajās ventilācijas iekārtās. Efektivitāte līdz pat 99,9%.
Mūsdienās tiek izmantoti dažāda veida rekuperatori
Ir pieejamas arī iekārtas, kurās siltuma atgriešanai tiek izmantots rotējošais siltummainis. Šādā iekārtā uz gultņiem tiek uzstādīts rotors, kuru veido plakanas un viļņotas alumīnija lentes, kas veido gaisa caurplūdes kanālus. Efektivitāte līdz 85%.
Vispopulārākais no siltuma rekuperācijas veidiem ir šķērsplūsmas plākšņu tipa siltummainis, jo tā izmaksas ir salīdzinoši nelielas, un to var uzstādīt arī vienkāršā atsevišķu komponentu ventilācijas sistēmā. Tā efektivitāte ir līdz 70 %, un šī tipa siltummaiņiem, tāpat kā pretplūsmas plākšņu tipa siltummaiņiem, piemīt ļoti augsta pieplūdes un nosūces gaisa atdalīšanas efektivitāte – līdz pat 99,9 %.
Teksta autors: Raivis Jēčis
Mūsdienās tiek izmantoti dažāda veida rekuperatori
Ir pieejamas arī iekārtas, kurās siltuma atgriešanai tiek izmantots rotējošais siltummainis. Šādā iekārtā uz gultņiem tiek uzstādīts rotors, kuru veido plakanas un viļņotas alumīnija lentes, kas veido gaisa caurplūdes kanālus. Efektivitāte līdz 85%.
Vispopulārākais no siltuma rekuperācijas veidiem ir šķērsplūsmas plākšņu tipa siltummainis, jo tā izmaksas ir salīdzinoši nelielas, un to var uzstādīt arī vienkāršā atsevišķu komponentu ventilācijas sistēmā. Tā efektivitāte ir līdz 70 %, un šī tipa siltummaiņiem, tāpat kā pretplūsmas plākšņu tipa siltummaiņiem, piemīt ļoti augsta pieplūdes un nosūces gaisa atdalīšanas efektivitāte – līdz pat 99,9 %.
Teksta autors: Raivis Jēčis